Mēs sākam iegūt vismaz daļēju priekšstatu par to, ko Donalds Tramps ir centies noslēpt kopš brīža, kad 2016. gada kampaņas laikā viņš atlaida savas nodokļu deklarācijas, un pēc tam Kongresa demokrātu prasības, lai tos redzētu.
The New York Times ir piegādājis divus galvenos izmeklētājus —Trampa tēva iesniegtos nearhistiskos nodokļu dokumentus un dažus paša Trampa iesniegtos dokumentus, galvenokārt astoņdesmitajos gados, — kas izskaidro, kā Tramps kļuva bagāts, maksājot valsts kases departamentam ārkārtīgi maz nodokļos.
Viss, ko Times līdz šim ir atradis, ir daudz par vecu, lai būtu par pamatu jebkurām mūsdienu kriminālajām apsūdzībām vai pat lai radītu reālu skaidrību par pašreizējo Trampa uzņēmējdarbības stāvokli. Tomēr dokumenti liecina, ka Tramps ir melojis sabiedrībai par vairākiems varīgiem jautājumiem, jo īpaši par to, cik lielā mērā viņa bagātība ir vienkārši pārmantota, nevis biznesa labklājības rezultāts.
Viņi arī norāda uz dažām potenciāli nelikumīgām darbībām, jo Freds Tramps centās nodot Donaldam un viņa brāļiem bez peļņas nodokļa. Tomēr noilguma termiņš ir pagājis, un Trampa māsa, federālā tiesnese, februārī pēkšņi atkāpās no amata, nodrošinot, ka arī tiesu ētikas izmeklēšanas nebūs.
Trampa atgriešanās arī dramatizē to, cik lielā mērā pašreizējā politikas paradigma Amerikas Savienotajās Valstīs faktiski ļauj bagātajiem un varenajiem nozagt naudu no valsts kases ar ierobežotām atklāšanas vai seku izpausmēm.
Tas viss, citiem vārdiem sakot, ir ļoti svarīgi un interesanti, un to nevajadzētu vienkārši ignorēt politikas ikdienā. Bet tikpat svarīgi ir saprast, ko šie punkti mums nepasaka, bet kāda būtu atbilstība Kongresa prasībām: kurš tagad maksā Trampam, un ko, viņi saņem pretī?
Tramps ziņo par $1 miljardu nodokļu zaudējumus
Otrdienas vakarā “The Times” publicēja ziņojumu no “Ross Buettner” un “Susanne Craig”, kura pamatā ir no 1985. līdz 1994. gadam uzņemtā Trampa atdeve. IRS no Amerikas augstākajiem pelnītājiem šajā laikā, kas bija pieejams publiskai izpētei, bija atguvusi anonīmus ienākumus, un Times reportieri runāja ar anonīmu avotu, kuram bija likumīga piekļuve Trampa atdevei. Avots “The Times” pastāstīja dažus galvenos faktus par to, ko nozīmē atgriešanās, un tas ļāva reportieriem noskaidrot, kura no anonīmajām, publiski pieejamajām atziņām ir Trampa liecība, kas ļauj tos analizēt.
Šī ir diezgan pretrunīga ziņošanas metode, jo anonīmie IRS dati ir ļotinoderīgs instruments akadēmiskiem pētījumiem, ko aģentūra parastiizmanto privātuma apsvērumu dēļ. Tas, ka Times ir parādījisdzīvotspējīgu žurnālistikas ceļu datu anonimizēšanai, liek domāt, ka IRSnākotnē vēl vairāk vilcināsies izplatīt šādu informāciju.
Tomēr galvenais secinājums, analizējot ienākumus, ir tāds, ka šajā 10 gadu periodā Tramps ziņoja par vairāk nekā $1 miljardiem uzņēmumu ienākumu zaudējumu, ļaujot viņam nemaksāt federālo ienākuma nodokli par astoņiem no 10 gadiem, neskatoties uz savu acīmredzami augsto dzīves līmeni.
Viens no iemesliem ir tas, ka, neskatoties uz savu bagātību, Tramps patiesībā nebija veiksmīgs biznesa līderis savas karjeras sākumā. Lai gan viņa tēvs daudz naudas ieguldīja sevišķi lieliskā daudzdzīvokļu ēku celtniecībā un apkalpošanā Bruklinā un Kvīnsā, Tramps pārgāja Atlantijas pilsētas kazino biznesā. Tas beidzās ar vairākkārtēju bankrotu, no kura Tramps atguvās tikai, deviņdesmitajos gados pirmo reizi izplēšot “Mm-and-pop” kapitāla investorus un pēc tam atkārtojot sevi kā realitātes televīzijas zvaigzni.
Tomēr, kā Džošs Barro raksta Ņujorkas žurnālā, šķiet neiedomājami, ka Tramps pats zaudēja $1 miljardus vienkārši tāpēc, ka (kā redzēsim vēlāk) viņam nekad nebija $1 miljardu, ko zaudēt.
“Galvenā mācība par Trampa masveida zaudējumiem laikā no 1985. līdz 1994. gadam nav tā, ka viņš būtu komiski slikts uzņēmējs,” raksta Barro,“ bet ka viņš bija komiski nepietiekami aplikts ar nodokļiem.”
Tramps pats gribētu, lai jūs ticat, ka tas viss ir tipisks bagātnieku nodokļu patvērums, un tikpat daudz teica tviterī trešdienas rītā.